Ziemassvētku rotājumi
Ne vieni ziemassvētki neiztiek bez rotājumiem. Tradicionāli
mēs pušķojam egli. Lai egle būtu skaista un mājīga, vislabāk to izdekorēt ar
paštaisītiem rotājumiem no papīra, salmiem, kā arī āboliem vai olu čaumalām.
Egļu zaros mēdz siet krāsainas lentītes un likt vatu pikučus, tā atgādinot
sniega pikas. Eglītē dedzina sveces, jo dzīva uguns dara telpu un ziemassvētku
noskaņu sirdij siltāku.
Bez egles pušķo arī telpu, viens no neatņemamiem telpas
rotājumiem Ziemassvētkos ir puzurs un saulītes (ābolā vai kartupelī saspraustas
spalvas vai meldru bārkstis), kas tiek karināti pie griestiem. No papīra tiek
grieztas sniegpārsliņas un vērtas papīra virtenes.
Pušķo arī svētku galdu, visbiežāk ar egļu skujām un
kaltētiem ziediem.
Kādreiz uzskatīja, ka rotājumi bija ne tikai skaistumam, bet
tie arī spēja atvairīt ļauno spēku iedarbi, koncentrēt kosmisko enerģiju
(puzurs - visuma modelis).
Rotājumi un
enerģija.
Latvieši tos darināja no dabiskiem materiāliem, un katram
rotājumam bija sava skaista dvēselīte, jo parasti tos gatavoja bērni, ieliekot
visu savu tīro mīlestību. Tradicionālākais rotājums – puzurs ir ne tikai
skaists, bet arī enerģētiski ļoti spēcīgs, tas lieliski attīra telpu no
nevēlamām enerģijām.
Enerģētiski labi iedarbojas arī citi tradicionālie veidojumi
– salmu vītnītes, bumbveida puzuri, u.c. Ziemassvētkiem ļaudis sāk gatavoties
jau labu laiku iepriekš. Telpu izpušķošanai lieto salmenes, smilgas, viršus,
niedres, salmus, paegļu zarus, putnu spalvas. Arī eglītei ir īpaša loma, tā nāk
no senču dzīvības koka, ko ziemas saulgriežos ienesa namā. Ar tās zariem iepēra
cilvēkus, lai viņiem būtu svētība, dzīvīgums, veselība. Eglīte saistās arī ar
uguns un gaismas burvību, apvienojot divas mūsu sentēvu tradīcijas – dzīvības
zaru un uguns svētību. (dziednieks Ziedonis
Kārkliņš)
Daži padomi rotājumu
veidošanai
- Salmu valgi:tos
gatavo no īsiem salmu stiebriem, ko saver uz diega, starp tiem iestiprinot
krāsainas lupatiņas, dzīparus, pīlādžogas, putnu spalvas.
- Zvaigznītes: veido no
nesaspiestiem salmiem, ko pielīmē pie apaļas kartona ripas. Salmi var būt kā
vienāda, tā arī dažāda garuma
- Putni: izloka no papīra un pielīmē putnu spalviņas vai smilgu
skaras, tos var izdrāzt no koka, var izmantot tukšas olu čaumalas, kurās izdur
caurumu un ar diegu ievelk spalvu pušķīšus.
- Važas: taisa no karstā ūdenī izmērcētiem, plakani saspiestiem
rudzu vai kviešu salmiem, kurus saliek gredzenā un veido no tiem garas važas.
- Puzurs
Puzuri (pūzuri, lukturi, krīģi, spurguļi, krīži) – šie salmu
un niedru pakaramie pušķojumi pazīstami visā Latvijā. Nosaukumos vērojama liela
dažādība, taču ne vienmēr tā saistīta ar formu dažādību. Puzurus gatavo nostiebraugu savērumiem, papildinot tos ar citiem rotājošiem elementiem:
ēveļskaidām, dzīpariem, putnu spalvām, lupatiņām, papīriņiem. Puzurus diegā vai
zirga astrā pakar pie griestiem, lai gaisa strāvas iedarbībā tie lēni grieztos.
Puzura izgatavošanu sāk ar vidusdaļu. Ņem 12 vienāda garuma
salmu, saver uz grodi savīta pavediena. Lieto linu, kokvilnu, jo tā neplēš
salmus. Vispirms četrus salmus saver lokā, pārējos pēc tam saver no stūra uz
stūri, veidojot daudzskaldni. Pēc tam līdzīgā veidā pagatavo mazākus
daudzskaldņus, kurus piekar pie lielā. Savienojumu vietas izrotā ar papīra
pušķiem, lentēm, dziju, ēveļskaidām. Daudzskaldņus var veidot ar 6 vai 8
stūriem. Reizēm lielajā daudzskaldnī mēdz iekārt vienu vai vairākus mazākus daudzskaldņus.
Ziemassvētku egle
Pasaulē, gluži tāpat kā visi ziemassvētki, arī ziemassvētku
koka pušķošana tiek saistīti ar pagānu ziemas saulgriežu rituāliem. Ne vienmēr
tā bija egle ko rotāja, mūsu senči mēdza mājās ienest arī kadiķu zarus. Tagad
šī tradīcija ir pagānu un kristiešu tradīciju apvienojums.
Tieši egles (kā koka) pušķošana Ziemassvētkos aizsākās 16.gs
Vācijā. Runā, ka to aizsācis Mārtiņš Luters un protestantu kustība, tādēļ
katoļu baznīca šo paražu ilgu laiku neatzina. Sākotnēji egles pušķoja baznīcās
vai pie tām. Pirmais baznīcas ieraksts par egles izpušķošanu Ziemassvētkos ir
datēts ar 1539. gadu. 17. gs paraža par Ziemassvētku eglītes pušķošanu ienāca
arī ģimenēs. No 18.gs eglītes rotā sāka izmantot vaska sveces.
Ilgu laiku Eiropā ziemassvētku egles izpušķoja jau
21.decembrī, kas tiek saistīts ar pagānu tradīcijām (saulgrieži). Tikai vēlāk
baznīca ņēma virsroku un egle tika greznota pirmajos ziemassvētkos, 25.
decembrī.
Latvijā egle, kā ziemassvētku galvenā rota katrā ģimenē, tika
ieviesta 20.gs sākumā.
Adventes (Adventa) vainaga gatavošana
Gandrīz
katra adventes vainaga pamatā ir no dažādiem mūžzaļo koku zariem
veidots vainags. Vispopulārākie ir egles zari, bet bieži tiek izmantoti
arī priežu un tūju zari.
Šie koku zari parasti netiek savīti
vienkārši kopā, bet gan piesieti pie citas apļveida pamatnes. Cerams, ka
visi jau tādas ir sev sagatavojuši pēc raksta par vainagu pamatnēm.
Materiāls no: www.craftideas.info
Par Adventes vainaga gatavošanu arī šeit : http://merrychristmas.lv/2008/10/16/adventes-vainagi/
1. solis Piesieniet floristu sitiepli ap vainaga pamatni, ar mezglu vainaga aimugurē, un nostipriniet galus. | |
| 2. solis Piesieniet floristu stiepli pie vainaga un turiet to vainaga priekšpusē. |
3. solis Sagatavojiet vairākas čupiņas ar apmēram 15cm gariem zariņiem. Labāks izskats tiek panākts, ja tiek lietoti dažādi koku zariņi. | |
| 4. solis Pielieciet
pirmo zariņu buntīti pie pamatnes. Paņemiet stiepli no augšas, aptiniet
apkārt uz iekšpusi, ap aizmuguri un atkal uz augšu no apakšas un pāri
pār zariņiem, nostiprinot tos. Stieple atkal būs priekšpusē, katru
reizi, kad pabeigsiet. Vainags vienmēr tiks griezts pulksteņa rādītāja
virzienā. Stieple vienmēr pēc katra zariņu slāņa tiek apvīta ap tiem. |
5. solis Uzlieicet
nākamo zaru čupiņu pa virsu pirmajai, pārliecinoties, ka ir paslēpta
stieple, kas apvīta ap pirmajiem zariņiem. Aptiniet stiepli ap otro
čupiņu tāpat, kā to darījāt pirmajā reizē. | |
| 6. solis Turpiniet
pievienot zariņu slāņus. Katru reizi izpildot norādījumus kā 4. solī,
pārliecinieties, ka gan iekšējais, gan ārējais vainaga sāns arī ir
apklāts tā, lai vainags izskatītots vienveidīgs. |
7. solis Turpinot, Jūs lēnām tuvosieties sākuma vietai. Turpiniet darboties, līdz Jūs gandrīz nemaz nevarat redzēt pamatni. | |
| 8. solis Kad
liekas, ka vairāk jau pievienot nevar, pabāziet pēdējo zariņu kātus zem
pirmajiem zariņiem un pārliecinieties, lai stieple, kas apvij pēdējos
zariņus nebūtu redzama. Ja nepieciešams iebāziet dažās vietās papildus zariņus, lai vainags būtu vienmērīga biezuma. |
9. solis Kad
vainags ir pabeigts, tas ir gatavs dekorēšanai, lai tiktu novietots uz
galda vai pakarināts pie durvīm. Jums nevajadzētu spēt saskatīt, kur ir
tā sākums vai beigas. | |