Ziemassvētku rotājumi

Ne vieni ziemassvētki neiztiek bez rotājumiem. Tradicionāli mēs pušķojam egli. Lai egle būtu skaista un mājīga, vislabāk to izdekorēt ar paštaisītiem rotājumiem no papīra, salmiem, kā arī āboliem vai olu čaumalām. Egļu zaros mēdz siet krāsainas lentītes un likt vatu pikučus, tā atgādinot sniega pikas. Eglītē dedzina sveces, jo dzīva uguns dara telpu un ziemassvētku noskaņu sirdij siltāku.

Bez egles pušķo arī telpu, viens no neatņemamiem telpas rotājumiem Ziemassvētkos ir puzurs un saulītes (ābolā vai kartupelī saspraustas spalvas vai meldru bārkstis), kas tiek karināti pie griestiem. No papīra tiek grieztas sniegpārsliņas un vērtas papīra virtenes.

Pušķo arī svētku galdu, visbiežāk ar egļu skujām un kaltētiem ziediem.

Kādreiz uzskatīja, ka rotājumi bija ne tikai skaistumam, bet tie arī spēja atvairīt ļauno spēku iedarbi, koncentrēt kosmisko enerģiju (puzurs - visuma modelis).

 

Rotājumi un enerģija.

Latvieši tos darināja no dabiskiem materiāliem, un katram rotājumam bija sava skaista dvēselīte, jo parasti tos gatavoja bērni, ieliekot visu savu tīro mīlestību. Tradicionālākais rotājums – puzurs ir ne tikai skaists, bet arī enerģētiski ļoti spēcīgs, tas lieliski attīra telpu no nevēlamām enerģijām.

Enerģētiski labi iedarbojas arī citi tradicionālie veidojumi – salmu vītnītes, bumbveida puzuri, u.c. Ziemassvētkiem ļaudis sāk gatavoties jau labu laiku iepriekš. Telpu izpušķošanai lieto salmenes, smilgas, viršus, niedres, salmus, paegļu zarus, putnu spalvas. Arī eglītei ir īpaša loma, tā nāk no senču dzīvības koka, ko ziemas saulgriežos ienesa namā. Ar tās zariem iepēra cilvēkus, lai viņiem būtu svētība, dzīvīgums, veselība. Eglīte saistās arī ar uguns un gaismas burvību, apvienojot divas mūsu sentēvu tradīcijas – dzīvības zaru un uguns svētību. (dziednieks Ziedonis Kārkliņš)

 

Daži padomi rotājumu veidošanai

• Salmu valgi:tos gatavo no īsiem salmu stiebriem, ko saver uz diega, starp tiem iestiprinot krāsainas lupatiņas, dzīparus, pīlādžogas, putnu spalvas.
• Zvaigznītes: veido no nesaspiestiem salmiem, ko pielīmē pie apaļas kartona ripas. Salmi var būt kā vienāda, tā arī dažāda garuma
• Putni: izloka no papīra un pielīmē putnu spalviņas vai smilgu skaras, tos var izdrāzt no koka, var izmantot tukšas olu čaumalas, kurās izdur caurumu un ar diegu ievelk spalvu pušķīšus.
• Važas: taisa no karstā ūdenī izmērcētiem, plakani saspiestiem rudzu vai kviešu salmiem, kurus saliek gredzenā un veido no tiem garas važas.
• Puzurs

Puzuri (pūzuri, lukturi, krīģi, spurguļi, krīži) – šie salmu un niedru pakaramie pušķojumi pazīstami visā Latvijā. Nosaukumos vērojama liela dažādība, taču ne vienmēr tā saistīta ar formu dažādību. Puzurus gatavo nostiebraugu savērumiem, papildinot tos ar citiem rotājošiem elementiem: ēveļskaidām, dzīpariem, putnu spalvām, lupatiņām, papīriņiem. Puzurus diegā vai zirga astrā pakar pie griestiem, lai gaisa strāvas iedarbībā tie lēni grieztos. 

Puzura izgatavošanu sāk ar vidusdaļu. Ņem 12 vienāda garuma salmu, saver uz grodi savīta pavediena. Lieto linu, kokvilnu, jo tā neplēš salmus. Vispirms četrus salmus saver lokā, pārējos pēc tam saver no stūra uz stūri, veidojot daudzskaldni. Pēc tam līdzīgā veidā pagatavo mazākus daudzskaldņus, kurus piekar pie lielā. Savienojumu vietas izrotā ar papīra pušķiem, lentēm, dziju, ēveļskaidām. Daudzskaldņus var veidot ar 6 vai 8 stūriem. Reizēm lielajā daudzskaldnī mēdz iekārt vienu vai vairākus mazākus daudzskaldņus.

 

Ziemassvētku egle

Pasaulē, gluži tāpat kā visi ziemassvētki, arī ziemassvētku koka pušķošana tiek saistīti ar pagānu ziemas saulgriežu rituāliem. Ne vienmēr tā bija egle ko rotāja, mūsu senči mēdza mājās ienest arī kadiķu zarus. Tagad šī tradīcija ir pagānu un kristiešu tradīciju apvienojums.

Tieši egles (kā koka) pušķošana Ziemassvētkos aizsākās 16.gs Vācijā. Runā, ka to aizsācis Mārtiņš Luters un protestantu kustība, tādēļ katoļu baznīca šo paražu ilgu laiku neatzina. Sākotnēji egles pušķoja baznīcās vai pie tām. Pirmais baznīcas ieraksts par egles izpušķošanu Ziemassvētkos ir datēts ar 1539. gadu. 17. gs paraža par Ziemassvētku eglītes pušķošanu ienāca arī ģimenēs. No 18.gs eglītes rotā sāka izmantot vaska sveces.

Ilgu laiku Eiropā ziemassvētku egles izpušķoja jau 21.decembrī, kas tiek saistīts ar pagānu tradīcijām (saulgrieži). Tikai vēlāk baznīca ņēma virsroku un egle tika greznota pirmajos ziemassvētkos, 25. decembrī.

Latvijā egle, kā ziemassvētku galvenā rota katrā ģimenē, tika ieviesta 20.gs sākumā.

Adventes (Adventa) vainaga gatavošana

Gandrīz katra adventes vainaga pamatā ir no dažādiem mūžzaļo koku zariem veidots vainags. Vispopulārākie ir egles zari, bet bieži tiek izmantoti arī priežu un tūju zari.

Šie koku zari parasti netiek savīti vienkārši kopā, bet gan piesieti pie citas apļveida pamatnes. Cerams, ka visi jau tādas ir sev sagatavojuši pēc raksta par vainagu pamatnēm.

Materiāls no: www.craftideas.info

Par Adventes vainaga gatavošanu arī šeit : http://merrychristmas.lv/2008/10/16/adventes-vainagi/

 

 

 

 

1. solis Piesieniet floristu sitiepli ap vainaga pamatni, ar mezglu vainaga aimugurē, un nostipriniet galus.
	2. solis Piesieniet floristu stiepli pie vainaga un turiet to vainaga priekšpusē.
3. solis Sagatavojiet vairākas čupiņas ar apmēram 15cm gariem zariņiem. Labāks izskats tiek panākts, ja tiek lietoti dažādi koku zariņi.
	4. solis Pielieciet pirmo zariņu buntīti pie pamatnes. Paņemiet stiepli no augšas, aptiniet apkārt uz iekšpusi, ap aizmuguri un atkal uz augšu no apakšas un pāri pār zariņiem, nostiprinot tos. Stieple atkal būs priekšpusē, katru reizi, kad pabeigsiet. Vainags vienmēr tiks griezts pulksteņa rādītāja virzienā. Stieple vienmēr pēc katra zariņu slāņa tiek apvīta ap tiem.
5. solis Uzlieicet nākamo zaru čupiņu pa virsu pirmajai, pārliecinoties, ka ir paslēpta stieple, kas apvīta ap pirmajiem zariņiem. Aptiniet stiepli ap otro čupiņu tāpat, kā to darījāt pirmajā reizē.
	6. solis Turpiniet pievienot zariņu slāņus. Katru reizi izpildot norādījumus kā 4. solī, pārliecinieties, ka gan iekšējais, gan ārējais vainaga sāns arī ir apklāts tā, lai vainags izskatītots vienveidīgs.
7. solis Turpinot, Jūs lēnām tuvosieties sākuma vietai. Turpiniet darboties, līdz Jūs gandrīz nemaz nevarat redzēt pamatni.
	8. solis Kad liekas, ka vairāk jau pievienot nevar, pabāziet pēdējo zariņu kātus zem pirmajiem zariņiem un pārliecinieties, lai stieple, kas apvij pēdējos zariņus nebūtu redzama. Ja nepieciešams iebāziet dažās vietās papildus zariņus, lai vainags būtu vienmērīga biezuma.
9. solis Kad vainags ir pabeigts, tas ir gatavs dekorēšanai, lai tiktu novietots uz galda vai pakarināts pie durvīm. Jums nevajadzētu spēt saskatīt, kur ir tā sākums vai beigas.