Apkārt Eiropai

Īstā Ziemassvētku vecīša valsts Somija

Somijas klimatiskie apstākļi nodrošina baltus Ziemassvētkus, un, jo tālāk uz ziemeļiem jūs dosieties, jo baltāki tie būs. Somijas ziemeļu daļā Lapzemē – Korvatunturi dzīvojošais Santa Klauss ir vienīgais īstais Ziemassvētku vecītis, un cilvēki no visas pasaules visu gadu brauc uz Rovaniemi, uz Ziemassvētku parku, kā arī no visas pasaules sūta vēstules. Interesanti, ka Somijā uz Ziemassvētkiem katru gadu izdod īpašu Ziemassvētku pastmarku.  Ziemassvētku vakarā daudzas ģimenes dodas uz baznīcu un uz kapiem iedegt svecītes. Pirms Ziemassvētku vecītis ir izdalījis dāvanas, lielākā daļa somu dodas saunā.

Ēdiens. Viena no tradicionālākajām Ziemassvētku galda sastāvdaļām ir Ziemassvētku šķiņkis, kuram klāt tiek pasniegtas dažādas piedevas. Uz galda neiztrūkst arī tītara un jēra gaļa, kā arī burkānu, biešu un siļķu salāti.

Valsts, kur Ziemassvētki ir gada svētki. Francija

Francijā Ziemassvētki ir svarīgākie svētki ģimenē. Ziemassvētku vecīti Francijā sauc par Père Noël, un dāvanas viņš nenes maisā, bet gan lielā grozā uz muguras. Ļoti sena tradīcija ir Ziemassvētku dienās kamīnā lēni dedzināt resnu malkas bluķi un pelnus beigās izkaisīt uz lauka, kas nozīmē laimi un labu ražu. Bet šī tradīcija tiek atzīmēta tikai laukos. Pilsētā bluķi nededzina, bet gan pērk vai gatavo paši tradicionālāko Ziemassvētku kūku bûche de Noël jeb kūku, kas izskatās līdzīga malkas pagalei.

Ēdieni. Pieminētais bûche de Noël. Tītara cepetis ar kastaņiem vai gaiļa cepetis ar plūmēm, neiztrūkst arī austeres un dažādas pastētes. Protams, foie gras un vīns. Pēc vakariņām ģimenes tradicionāli dodas uz pusnakts dievkalpojumu jeb Messe de minuit.

Adventes kalendāra valsts Vācija

Vācijā Ziemassvētki ir gada svarīgākie un nozīmīgākie svētki, kuri sākās ar Adventu un pirmās sveces iedegšanu Adventes vainagā. Arī bērni gaida šos svētkus, jo sākot no 1. decembra tiem katru dienu ir atļauts atvērt vienu durtiņu Adventes saldumu kalendārā un Adventes laikā rakstīt Ziemassvētku vecītim vēlamo dāvanu sarakstu. Adventes svētdienās visa ģimene sanāk kopā, dzer karstu tēju, kakao vai punšu, ēd cepumus, piparkūkas un Vācijas tradicionālo Ziemassvētku kēksu – Stollen. Šajās dienās ģimenes atpūšas un lasa bērniem priekšā Ziemassvētku dzejoļus.

5. decembrī visi bērni pie savu istabu durvīm vai kamīniem izkar tīras zeķes cerībā, ka Svētais Nikolauss tās pa nakti piepildīs ar saldumiem un augļiem. Tāpēc 6. decembri dēvē par Svētā Nikolausa dienu.

Līdz ar pirmo Adventu savas durvis ver arī Ziemassvētku tirdziņi, kur, kā jau katru gadu, plašā klāstā ir Ziemassvētku dekorācijas, eglīšu rotājumi, piparkūkas, karstvīns, sveces un viss nepieciešamais Ziemassvētkiem.

Egle tiek pušķota, vēlākais, Ziemassvētku vakarā, un šī tradīcija ir radusies 17. gadsimtā. Zem eglītes tradicionāli tiek simboliski izveidota Jēzus dzimšanas vieta – kūts ar silīti. Bieži vien pēc eglītes izrotāšanas bērni šajā istabā vairs visu dienu netiek ielaisti, lai Kristus bērns vai Ziemassvētku vecītis varētu mierīgi aizdegt sveces un salikt zem eglītes dāvanas.

Ziemassvētku vakarā vecāki bērniem lasa priekšā Ziemassvētku stāstu vai arī iet uz dievkalpojumu. Lai gan daudzi cilvēki Vācijā baznīcu apmeklē reti, Ziemassvētku vakars ir tā reize gadā, kad aiziet pat tādi, kuri to ikdienā nedara.

Ēdiens. Vācijā nav kāda viena tradicionāla ēdiena Ziemassvētku vakaram. Daudzās ģimenēs ir izveidojušās savas tradīcijas attiecībā uz ēdieniem, pie kurām pieturas gadiem, savukārt citas ģimenes vairāk eksperimentē un katru gadu meklē jaunas idejas un receptes svētku galdam. Svētku galdā (ne tikai Ziemassvētkos) bieži vien tiek likta karpa un kartupeļu salāti, neiztrūkst arī mazās desiņas un sardeles. Bieži vien nopietnākas pusdienas tiek gatavotas pirmajā un otrajā Ziemassvētku dienā. Tad nereti galdā ceļ zoss vai tītara cepeti ar klimpām un sarkanajiem kāpostiem. Pat ja katrā ģimenē ar galveno ēdienu un piedevām tiek variēts, kartupeļu un maizes klimpas ar sarkanajiem kāpostiem un dzērvenēm varēs redzēt galdā ļoti daudzās ģimenēs.

Pedantiskās svētku valstis – Austrija un Šveice

Šveicē Ziemassvētki ir ļoti nozīmīgi svētki, ko gaida katra ģimene. Līdzīgi kā Austrijā, arī Šveicē dāvanas nenes Ziemassvētku vecītis, bet gan Kristus bērns. Neizpaliek egles pušķošana un gardas maltītes gatavošana. Būtiska tradīcija šajā valstī ir kopīga muzicēšana un dziedāšana ģimenes lokā svētku vakarā. Šveicē iemīļots ēdiens uz svētku galda ir fondī.

Arī Austrijā Ziemassvētkus ļoti gaida un tradīcijas ievēro pedantiski. Jau kādu laiku pirms pašiem svētkiem katrā mājā tiek cepts un šmorēts – smaržo pēc kūkām, kēksiem, piparkūkām un ceptiem āboliem. Lielākoties svētku galdā svētvakarā tiek celtas karpas, zosis, pīles un cepti tītari. Vakariņas parasti noslēdz zupa, piemēram, klimpu zupa, un kāds deserts.

Ziemassvētku saldumi raganu rokās. Itālija

Itāļu tradīcijas daudziem Vācijas un Austrijas bērniem šķistu tīrās šausmas, Itālijā tradicionāli saldumus nes nevis Nikolauss, bet la Befana jeb ragana, kura no mājas uz māju pārvietojas, lidojot uz slotas. Itālijā bērni dāvanas saņem tikai 6. janvārī, bet, ja viņi uzvedušies slikti, tad dāvanu vietā saņem ogļu gabalus.

Ēdiens. Šie svētki Itālijā lielā mērā pieskaitāmi pie kulināriem svētkiem. Svētku galdā netrūkst ne vistas ar rīsiem, ne zivs, ne cepta tītara. Svētku kūka ar rozīnēm un sukādēm – panettone kopā ar gardu vīnu ir tradicionāls saldais ēdiens katrā ģimenē. Bet netiek aizmirsta arī pandoro maize vai panforte.

Ilgo svētku zeme Spānija

Adventes laiks Spānijā norit mierīgā gaisotnē. Svētku sākuma kulminācija ir loterija (el Gordo), kura izspēlētās summas dēļ tiek uzskatīta par lielāko loteriju visā pasaulē (šobrīd naudas laimesti sasniedz 2,3 miljardus eiro). Spānijā tā ik gadu norisinās jau kopš 1812. gada. Lielākā daļa spāņu pērk loterijas biļetes un ar lielu satraukumu gaida izlozi.

Ziemassvētku egle Spānijā kļuvusi populāra tikai pēdējos gadu desmitos, toties Jēzus silīte ir ļoti populāra un tradicionāla svētku sastāvdaļa, jo svētvakarā ģimenes sastājas ap silīti un dzied villancicos – Ziemassvētku dziesmas.

Pusnaktī sākās svētā mise, kuru Spānijā sauc par Misa del Gallo (Gaiļa mise), jo gailis esot bijis pirmais, kurš visiem paziņojis par Jēzus piedzimšanu. Mazākos ciematiņos un pilsētās cilvēki nereti pēc mises satiekas centrālajā laukumā, lai kopā dziedātu un līdz pat rīta gaismai, ugunskura sildīti, priecātos.

Ēdiens. 24. decembris ir svētvakars (Noche Buena), kad visa ģimene tiekas pie galda uz vakariņām. Spāņu tradicionālais gardums, kas ir neiztrūkstoša lieta svētku galdā, – „turron” jeb nuga, tā sastāv no olām, mandelēm, medus un cukura. Pēc vakariņām uz galda novieto „likteņa urnu”, kurā atrodas daudz mazu pilnu un tukšu paciņu. Katrs no urnas velk ārā dāvaniņas tik ilgi, līdz izvelk pilnu paciņu.

5. janvāra vakarā bērni kārtīgi notīra savas kurpes un novieto tās pie istabas durvīm kopā ar pienu un kūkām trīs svētajiem ķēniņiem un salmus un ūdeni kamieļiem, kuri tradicionāli nes bērniem dāvanas. Šajā vakarā bērni ir ļoti paklausīgi un iet laicīgi gulēt, jo nākamajā rītā cer saņemt dāvanas. Spānijā līdz pat 6. janvārim notiek dažādi Ziemassvētku pasākumi un atrakcijas.

Apkārt pasaulei

Ziemassvētki 35 grādos. Austrālija

Ziemassvētku svinības, kad aiz loga +35 grādi pēc Celsija? Tādi tie ir Austrālijā, kur Ziemassvētki norisinās tieši pašā vasaras vidū un nekad nav „balti”. Tomēr austrāliešiem ir izkopta alternatīva svētku programma, kura sākas jau decembra sākumā. Tā kā dabīgās egles iegāde ir ļoti dārgs prieks, ko atļaujas tikai retais, ģimenes iegādājas un pušķo mākslīgās eglītes. Kad egle izpušķota, zem tās sāk likt dāvanas, kuras nereti tur glabājas pat 1–4 nedēļas, līdz īsto svētku sākumam. Bērni šo nedēļu laikā aizgūtnēm min, kuram būs kura dāvana, kas tajā varētu būt iekšā.

Arī mājas Austrālijā tiek rotātas gan no iekšpuses, gan ārpuses. Diemžēl Austrālijā nenotiek Ziemassvētku tirdziņi, toties katrā pilsētā norisinās Carols by Candlelight – brīvdabas koncerti, kurus var vērot arī televīzijā. Tajos dziedātāji, kori un orķestri sveču un Ziemassvētku lampiņu gaismā apbur publiku.

24. decembra vakarā bērni pie mājām izliek burkānu, pienu un kēksu, lai iepriecinātu Ziemassvētku vecīti un viņa „ziemeļbriežus” (kuri Austrālijā ir 6 balti ķenguri). 25. decembra rītā neviens bērns Austrālijā ilgi neguļ. Ziemassvētku vecītis ir katram sarūpējis dāvanas lielā maisā un maisu nolicis pie gultas. Dienas gaitā visi satiekas, rīko barbekjū un piknikus un vēlreiz dala dāvanas, šoreiz tās, kuras sarūpējuši paši, nevis Ziemassvētku vecītis.

Ziemassvētki, kuros gaidīts ikviens. Krievija

Krievijā Ziemassvētki sākas 6. janvārī, pusnaktī ar tradicionālajiem dievkalpojumiem pareizticīgo baznīcās, bet 7. janvārī pieņemts sveikt radus un draugus. Atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm, kur šos svētkus svin tikai ģimenes lokā, aiz aizvērtām durvīm, Krievijā tos svin lielā draugu un radu pulkā un priecājās par katru viesi.

Ēdiens. Ziemassvētku vakars Krievijā ieguvis nosaukumu „сочельник”, kurš radies no rituāla ēdiena сочива, kas izgatavots no sarkanajiem kviešiem vai miežiem, griķiem un rudziem, sajauktiem ar medu, mandelēm un magoņu „pienu”. Ēdienu šajā dienā nedrīkstēja nobaudīt līdz pirmajai zvaigznei, pieminot Betlēmes zvaigzni, kura spīdēja par godu Kristus dzimšanai.

Ziemassvētkos visa ģimene satiekas pie bagātīgi klāta galda, kas sastāv no 12 ēdieniem. Uz galda ir gan pankūkas, gan zivju ēdieni, liellopu un cūku kāju želejas, pildīts sivēns ar putras piedevu, cūkas desa, cepeši, medus prjaņiki un, protams, zoss cepetis.
Dāvanas bērni saņem Vecgada vakarā, tās atnes Salavecis un Sniegbaltīte.

ASV