Daudzveidīgais piedāvājums

Par trīs galvenajām citrusaugu sugām, no kurām atvasināti visi pārējie, uzskata: apelsīnus (citrus sinensis), pomelo (citrus grandis) un mandarīnus. Pārējie citrusaugļi veidojušies, krustojot tos dažādos veidos, tādēļ radušies desmitiem dažādu mandarīnu veidu un simtiem šķirņu. Populārākie no mandarīniem pie mums ir klementīni, tomēr pazīstami arī tanžerīni un sacuma, mazāk zināmi – tangori, ovari u.c.

Klementīni – visizplatītākais un pēc izmēriem vismazākais mandarīnu veids. Klementīni ir mazi un saldi, parasti bez sēklām, tāpēc arī iecienīti, jo ir sevišķi viegli ēdami. Tomēr arī tajos var būt sēkliņas, ja tie netīšām tiek apputeksnēti ar citu citrusaugļu putekšņiem. Šī iemesla dēļ klementīnu audzētāji cenšas izvairīties no biškopju tuvuma. Klementīnus audzē Spānijā, Marokā u.c. Ziemeļāfrikas reģionos.

Par klementīnu vēsturi klīst dažādas leģendas, viena no tām – ka kāds mūks, vārdā Klements, kopjot bāreņu nama mandarīnu dārzu 1902. g. Alžīrijā, atradis dabīgi izveidojušos mutāciju, no kuras izaudzējis koku, un tā augļus nosaucis par „klementino”. Citi tic, ka klementīni cēlušies Japānā. Tomēr savas īpašības – saldumu, aromātu un izskatu – tie ieguvuši Spānijā, kur liela klementīnu ražošana sākās ap 1925. gadu.

Tanžerīni – ļoti līdzīgi klementīniem, taču tiem ir vairāk sēkliņu. Tanžerīni ir viegli mizojami un sadalāmi, kā arī  mazāk skābi. Šie no visiem mandarīnu veidiem visātrāk bojājas. Istabas temperatūrā tie saglabāsies tikai 1–2 dienas (citi 3–4 dienas), noslēgtā maisiņā ledusskapī – apmēram nedēļu. Tanžerīnu sezona ilgst no oktobra līdz aprīlim. Tos plaši audzē Ķīnā un tās kaimiņvalstī Mjanmā.

Sacuma – Japānas bezsēklu mandarīni. Tie ir īpaši saldi, ar plānu un gludu miziņu. Vārds „satsuma” aizgūts no vietas Japānā, no kurienes augļi pirmoreiz tika eksportēti uz Rietumiem.

Tangori – apelsīnu un mandarīnu hibrīds, kam raksturīga plāna miziņa un gaiši oranžs mīkstums. Sīvi un aromātiski.

Ovari – sacuma mandarīnu paveids bez sēklām. Ovari ir saldi un sulīgi, augšanai tiem nepieciešams vairāk mitruma nekā citiem.

Augšanas apstākļi

Mandarīni aug kokos un krūmos ar to pašu nosaukumu – mandarīnos, kas ir vecākie citrusaugļi pasaulē. Mandarīnu koki ir daudzgadīgi un var sasniegt pat 10 m augstumu. Viens koks var izaudzēt ap 60 000 ziedu, no kuriem tikai 1% attīstīsies par augli. Pēc ziedēšanas nepieciešami vēl 5–18 mēneši, lai auglis nogatavotos. Labums tāds, ka tie gandrīz nekad nevar pārgatavoties.

Lai arī mandarīni ir salcietīgi, lai to auglis attīstītos, nepieciešama intensīva saules gaisma, vismaz 8–10 h dienā. Jo vairāk saules – jo vairāk augļu. Dažādām šķirnēm nepieciešams atšķirīgs mitruma daudzums. Pirmie mandarīni parādās 3–5 gadus pēc koka iestādīšanas. Kā jau minēju, lielākās mandarīnu audzētājvalstis ir Ķīna, Spānija un Brazīlija, kurām seko Japāna, Itālija, Turcija u.c. subtropu un tropu joslas valstis. 2009. gadā Ķīnā tika iegūti 9 746 287 tonnas mandarīnu augļu. Salīdzinājumam – Spānijā šis skaits sasniedza 2 026 200 tonnas. Tomēr, ja mandarīnus ieraugi citās valstīs, noteikti nogaršo arī tur, jo katrā valstī tiem ir sava īpaša garša un aromāts. Piemēram, Portugālē, kur pilnīgi neticami liekas mazie skaistie oranžie bumbuļi kokos pašā Latvijas ziemas vidū.

Vērtīgais – ne tikai auglī

Auglis sastāv no mizas, balta augļapvalka un mīkstuma. Mīkstums var būt salds, ar skābu vai rūgtenu piegaršu. Uzturvērtība var nedaudz atšķirties pēc mandarīnu šķirnes, bet visām ir maz kaloriju un daudz vitamīnu un ēteriskās eļļas. Piemēram, 100 g tanžerīnu ir 37 kalorijas, tikai 0,2 g tauku, 9,3 g ogļhidrātu, 0,6 g proteīnu, 20–30 mg C vitamīna, 30 mg kalcija, 10 mg magnija, 140 mg kālija, kā arī B, A, E un K vitamīni. No mandarīniem visvairāk kaloriju ir sacumās – 50 kalorijas uz 100 g, tie ir arī saldāki. Svaigā veidā mandarīni ir labs balastvielu un vitamīnu avots.

Mandarīni, līdzīgi kā citi citrusaugļi, labvēlīgi ietekmē gremošanas traktu. To mizas labās īpašības ir augsti novērtētas ķermeņa kopšanā, jo auglis satur 1–2% ēterisko eļļu un pektīnvielu. No mandarīnu mizas iegūtā eļļa palīdz novērst stresu un gremošanas traucējumus, to izmanto ķermeņa masāžām, jo tā samazina šķidruma aizturi organismā un palīdz novērst striju rašanos. Mandarīnu mizas izmanto arī citur medicīnā un kulinārijā. Visvairāk tiek uzsvērta mandarīnu nomierinošā īpašība, tādēļ to smaržas ieelpošana ieteicama cilvēkiem ar paaugstinātu stresa līmeni.

Kā izvēlēties?

Dažādus mandarīnu veidus var atšķirt pēc to piedāvājuma veikalos. Mainoties sezonai, mainās piedāvājums. Dažiem mandarīniem sezona sākas jau oktobrī, citiem ilgst līdz pat aprīlim. Latvijā pazīstamākā mandarīnu šķirne klementīni parasti tirdzniecībā parādās vēlā oktobrī un pieejami līdz februārim. Tanžerīnu sezona savukārt var ilgt līdz pat aprīlim. Mandarīnu sezonas augstākais posms tiek sasniegts decembrī, tādēļ arī tie saistās ar Ziemassvētkiem, jo parādās tirdzniecībā līdz ar citiem Ziemassvētku saldumiem un ir plaši pieejami svētku laikā. Izvēloties mandarīnus, rūpīgi jāapskata to miza – tai jābūt bez bojājumiem, pelējuma vai baltiem plankumiem. Mandarīni nedrīkst izskatīties uzpūsti un starp mizu un mandarīnu nav jābūt mākslīgi veidotai brīvai gaisa telpai. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta datiem, Latvijā ziemas sezonā ik nedēļu ieved 500–600 tonnas mandarīnu, visvairāk – no Spānijas un Nīderlandes. Ziemassvētku laikā tie ir starp visvairāk pirktajām precēm.

Izmantošana

Visiecienītākais un vienkāršākais mandarīnu ēšanas veids ir to ēšana svaigā veidā. Tie ir ērti pārnēsājami un viegli notiesājami jebkurā vietā. Tiesa – jārēķinās, ka patīkamā smarža ir tik spēcīga, ka apreibinās arī līdzās esošos. No mandarīniem var spiest arī sulu, tos var izmantot gan saldos, gan sāļos salātos, piemēram, ar spinātiem vai vistu. No tiem var gatavot marmelādi, liķieri un izmantot neskaitāmos desertos – pēc gaumes un garšas izjūtas. Tā kā to uzglabāšana nav ilglaicīga, mandarīnus mēdz arī konservēt.

Kulinārijā plaši izmanto arī mandarīnu mizu. Svaigas mizas var izmantot zupās, sautējumos un gatavojot pīli vai vistu. Rīvētu mandarīnu miziņu izmanto cepumu, kūku un maizes cepšanā. No kaltētam mizām var pagatavot arī mandarīnu tēju, ko mēdz lietot astmas un klepus ārstēšanā. Mandarīnu tējai ir daudz labu īpašību – tā palīdz arī pret vēdera uzpūšanos, gāzu rašanos un veicina asins cirkulāciju ķermenī.

Autore: Laura Skudrīte