Lai gan šis gads mums visiem, iespējams, ir pagājis ne tik patīkamos pārsteigumos un pārāk asos dzīves līkločos, es jūs tomēr aicināšu nezaudēt ticību labajam! Ticību otram, jo tikai tad, ja mēs patiesi visi domāsim baltas domas, satversim viens otra roku ciešāk un ļausim cēlsirdīgiem darbiem notiktl, pasaule no jauna uzsmaidīs ikvienai dvēselītei!

Kā teicis Sent-Ekziperī, ir tikai viena patiesa greznība uz pasaules - mūsu cilvēcisko attiecību krāšņums... Tā ir lieta, ko mēs ne par kādu pasaules zeltu nenopirksim un pret kurām pat vismelnākā maģija top bezspēcīga. Daba cilvēku ir radījusi cilvēkam, bet diemžēl mēs bieži aizmirstam vissvarīgāko - palikt par cilvēku cilvēku vidū...

Mīlēt no sirds, nesavtīgi otru cienīt, prast sagādāt tuvākajam īstenu pārsteiguma prieku, otru pažēlot un neskopoties ar vārdiem, kas tik daudz šajā pasaulē spēj mainīt... Tici tam, kaut tas šķiet tāds sīkums vien...

Ja tā paveramies apkārt, tad visu mūsu dzīvi veido sīki nieciņi. Pat teiktu – mazītiņas lietiņas un notikumi, kas, cita pie citas pievelkoties, veido sirds labsajūtu, ko saucam par laimi.

Daba šogad mums ir dāvājusi baltu sniegu, sals – leduspuķes uz loga rūts. Kaķis, meklējot tev līdzās siltumu, šogad, iespējams, ir griezis vissirsnīgāk savas kaķu dzirnaviņas, vai nosalušais suņa deguns tā vien vēlas tapt sasildīts saimnieka azotē. Tava sen neredzētā draudzene šogad ierosina Ziemassvētkus svinēt kopā, jo tā taču ir ne vien izdevīgāk, bet sirsnīgāk, bet pastnieks šogad tev atnesis vismīļāko draugu apsveikumus. Tuvojas laiks, kad tavā mājās no jauna smaržos pašas ceptie pīrādziņi un piparkūkas. Rūpīgi mežā meklētā eglīte tā vien dižosies ar svētku tērpu, kuru rotā tevis pašas gatavotās mantiņas. Tas viss kopā ar mūsu baltajām domām un laba vēlējumiem dzīvi padara brīnumu pilnu.

Te arī aizsākas tavas dzīves pasaka, kurā reiz dzīvoji, dzīvo un dzīvosi tu!

Visbaltākie un siltākie novēlējumi Ziemassvētkos un patiesu laimju pilno jauno gadu!